Attiecībā uz cinka / alumīnija termisko uzsmidzināšanu, pietiekami daudz ir izskaidrots Metallisation Ltd. tekstā To Galvanise or Metal Spray.
Veicot termisko uzsmidzināšanu dobām konstrukcijām jābūt slēgtām, jo viss process notiek uz ārējās virsmas. Korozijas izturības rādītāji, ir tā karstā cinkošana vai termiskā uzsmidzināšana, ir uz un tiem pašiem parametriem, jo abos gadījumos izmantojamais materiāls ir cinks/alumīnijs (procesi atšķiras). Kā piemērs vides klase C3 dod EN ISO 14713:1999 korozijas degradācijas līmeni 0,7 līdz 2 mikroni gadā, jeb 100 mikronu gadījumā būtu pretestība 50 līdz 142 gadi, atkarībā no tā, cik tuvu objekts atrodas ūdenim.
Auksts cinks jeb krāsa uz cinka bāzes ir paredzēta galvenokārt korekcijas veikšanai karstās cinkošanas procesā. Tas nozīmē, ka platība, kas ir jālabo, nedrīkst būt lielāka par 0,5% no kopējās cinkojamās platības un katra labojamā zona ne lielāka par 10 cm² un minimālais biezums korekcijai 100 mikroni. Ja labojamie laukumi ir lielāki, jāveic atkārtota cinkošana (EVS EN ISO 1461:2009 standarts, punkts 6.3). Cinka krāsai atsevišķi piešķirto korozijas rādītāju nav, jo darīšana ir ar uz krāsas bāzes pārklājuma kārtu.
Abu procesu gadījumos, gan karstā cinkošana, gan termiskā uzsmidzināšana prasa virsmu pirmapstrādi. Karstās cinkošanas gadījumā pirmapstrāde ir ķīmisks process, kurā detaļas tiek ievietotas sālsskābes vannās un tēraudam noņem rūsu, kas bijusi uz metāla. Ir pieņemts, ka komponenti tiek iegremdēti pilnībā, nepieciešama ventilācija un notece. Konstrukcijas iekšienei jābūt tīrai un sārmiem caurejamai.
Tēraudam jāatbilst noteiktiem ķīmiskiem parametriem. Auksti velmēts tērauds Si <0,03% un Si +2.5 xP <0.04%. Karsti velmētam tēraudam silīcija saturs ir vēl svarīgāks, bet fosfora saturam ir mazāka nozīme Si <0,02% un 2,5 Si xp <0,09%. Ja silīcija un fosfora saturs pārsniedz iepriekš minētos ierobežojumus, tērauds nolaižas līdz tā sauktā Sandelina fenomenā, šāds tērauds nav kvalitātīvi cinkojams – cinka slānis ir biezs, trausls. Vērienīgas lobīšanās iespējamība. Tēraudi ar vidējo silīcija saturu (Si = 0,15-0,22%) ir labi cinkojami (EVS EN ISO 14713 standarts). Termiskā uzsmidzināšana paredz virsmu tīrīšanu ar abrazīvu, parasti izmanto tērauda skrotas, kuras virza ar spiedienu uz apstrādājamā tērauda virsmas, tērauda skrotas garantē virsmas nobrāzumu līdz 70 mikroniem. Tā kā apstrādājamā virsma ir ārējā siena, tad tas neparedz tehnisko atveru esamību, kā arī dobu konstrukciju tīru iekšpusi. Termiskajā uzsmidzināšanā izvēloties tēraudu konkrētā ķīmiskā sastāva esamība nav svarīga (EVS- EN 13507:2010 un EVS-EN 15520:2007 standarti). [note color="blue" class=""]Cinkošanas process karstā cinka gadījumā notiek karstā cinkošanas vannā, iegremdējot konstrukciju 360ºC izkausētā cinkā, ideālā gadījumā process prasa konstrukcijai vismaz 45º slīpuma nodrošināšanu, lai nerastos cinka plūsmas pēdas un cinks izplūstu no katra iedobuma. Jo lielāka konstrukcija, jo sarežģītāk ir nodrošināt slīpumu. Cinka slāņa biezums galvenokārt ir atkarīgs no tērauda izvēles, silīcija satura un iegremdēšanas laika, kaut gan pēdējam auksti velmēta tērauda gadijumā nav liela loma (EVS-EN ISO 1461 un LVS EN ISO 14713 standarti).[/note] Cinka / alumīnija termiskās uzsmidzināšanas process notiek lokveida uzsmidzināšanas ceļā, kur ar cinka / alumīnija divu stiepļu elektrisko lādiņu tiek radītas mikrodaļiņas, kas gaisa vadības ceļā tiek virzītas uz tērauda virsmas, radot vienmērīgi cinkotu virsmas pārklājumu, kura biezums ir atkarīgs no uzsmidzināšanas laika. Virsmas pārklājums sacietē uzreiz, priekšrocības karstās cinkošanas priekšā ir tas, ka aizpilda visus savienojumus un poras, kas rodas šuvēm. Tomēr, karstās cinkošanas gadījumā skābes sārmi iekļūst mikroatverēs, un sāk karsās cinkošanas vannā no atverēm izvārīties, radot uz virsmas sadedzinātas un cinka neskartas mikroatveres. Kā arī procesa gaitā nerodas cinka plūsmas pēdas, un konstrukcijas izmēriem nav nekādu ierobežojumu. Lokveida tehnoloģijas gadījumā par priekšrocību var uzskatīt tās mobilitāti, nākt uz objektu un veikt objektā termisko uzsmidzināšanu, ļoti viegli uzturēt. Konstrukcijas nav nepieciešams sadalīt, un cinka slānis pret mehāniskajiem bojājumiem ir vairāk izturīgs nekā karstās cinkošanas procesā iegūtais virsējais slānis.